Ģeogrāfiskā karte - Vangaži

Vangaži ir novada pilsēta Ropažu novadā, starp Gauju un autoceļu A2, ziemeļaustrumos no Rīgas. Izveidojusies kā dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas Oktobra strādnieku ciemats pie 1955. gadā atklātā grants karjera. Pilsētas tiesības kopš 1991. gada.

Nosaukums radies no lībiešu valodas ‘strauta pļavas vieta’ (vang — ‘strauta pļava’, aži — ‘vieta’).

Vangažu muiža (de) pirmoreiz rakstos minēta Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā. Vidzemes guberņas laikā tās iedzīvotāji piederēja Allažu-Vangažu (Allasch-Wangasch) baznīcas draudzei. Sākotnēji Vangažu luterāņu baznīca bijusi neliela guļbūves ēka bez torņa. Jaunā mūra baznīca celta 1780.—1789. gadā, taču Pirmā pasaules kara laikā tā nopostīta.

Līdz 1816. gadam Vangažu muižā darbojās kaparāmurs (vara manufaktūra). Varu veda no Pēterburgas un izgatavoja svečturus, katlus, plīts riņķus. Pēc tam līdz 1914. gadam Vangažos bija papīrfabrika. Izmantojot tvaika mašīnas, manufaktūra ražoja papi un papīru. Aizsprosti Straujupītes krastos ir saglabājušies vēl šodien. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava atklāšanas 1889. gadā apmēram 3 km attālumā no Vangažu muižas ierīkoja Stoķu pieturu (tagad Vangažu stacija). 1920. un 1930. gados papīrmanufaktūras vietā darbojās filca darbnīca. Dzelzceļa stacijas tuvumā atradās stikla manufaktūra.

1935. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta atjaunoja Vangažu baznīcu, kas palika neskarta Otrā pasaules kara laikā, tā izpostīta pēckara gados. Tikai 1990. gados baznīcā atgriezās Latvijas PSR laikā izgaiņātā draudze un veica atjaunošanas darbus, restaurēja altāri.

Pēc Otrā pasaules kara 1955. gadā pie Vangažiem atklāja bagātīgas grants un smilts atradnes. 1957. gadā Vangažu karjerā ieradās pirmie strādnieki, sāka celt dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu "Garkalne". Pie tās izveidojās ciemats, kuru nosauca par Oktobra ciematu. Rūpnīcas un ēku celtniecībā bija nodarbināti arī ieslodzītie. 1959. gadā atklāja rūpnīcu un kultūras namu. Sāka darboties Oktobra septiņgadīgā skola, atvēra 4. celtniecības skolu, bērnudārzu-silīti, feldšeru punktu. 1961. gadā uzbūvēja 4. celtniecības skolas jauno mācību korpusu, Oktobra ciemu pārdēvēja par Vangažiem un nodibināja Vangažu darbaļaužu deputātu padomi.

1962. gadā atklāja Vangažu astoņgadīgo skolu. 1963. gadā 4. celtniecības skolu pārdēvēja par 25. Vangažu pilsētas profesionāli tehnisko skolu.

1964. gadā rūpnīcā uzsāka keramzīta betona izlaidi. Anna Ludiņa sāka veidot "Mākslinieku dārzu". 1967. gadā rūpnīcu pārdēvēja par 1. dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu, tajā uzsāka gāzbetona izgatavošanu.

1972. gadā nodibināja Vangažu vidusskolu. 1976. gadā atklāja cauri pilsētai vedošās Pleskavas-Vidzemes šosejas jauno trasi ar atdalītajiem braukšanas virzieniem. 1985. gadā izveidoja ražošanas apvienību "Vangaži".

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Vangaži ieguva pilsētas statusu. 1994. gadā Vangažu tautas deputātu padomi pārdēvēja par Vangažu pilsētas domi. 1998. gadā nodibināja Vangažu mākslu skolu. 2002. gadā darbu uzsāka Vangažu koģenerācijas stacija.